Tad, kad jadodas celjaa vienmer ir sajuta, ka kaut kas netika nokartots kaa naakas, ka esi aizmirsis kautko.. utt. Normaala sajuuta. Bet liekas, manaa soma tikai kaimiņu truuka.. vismaz taa izskatijaas.
Taa nu es apbrunojusies ar tikai-kaiminu-truka-somu, laptop somu, fotoaparata somu un rokassominu atrodos Rīgas lidostaa, kur ar ģimeniti pirms reisa nolemjam paēst Lido 
Peksni sajutu kautko slapju. Rokassomiņā. Manis tur ielikta pudele bija apgazusies, pati attaisijusies un izlijusi virsu manai pasei, lidmasinas biletei utt. utt. Ok, kas negadaas..
A un B gate vietaa mani aizsuta uz C, soriez Air Baltic uz Londonu liedos no turienes. Nja.. nodomaju es. Pie leetā gala kompaškām, tur, kur dodas musu Lv imigranti.
Kapju lidmasina, ievelku krutis Rīgas gaisu. Ieraugu pazinju, kas stav pie trapa, saku vinam: Kad tevi redzu taa ir slikta ziime. Pagaisreiz tiesi vins sacakareja manu lidojumu uz Stambulu. “Neuztraucies, viss bus labi, lai tev jauks lidojums”. Jā, nodomāju… Bija ok, neskaitot pacelsanos, kad lidmasina kratidamies virs priezu galotnem lika man noskaitit dazus paatarinjus. Aizmugureja sedekli lietuviesu imigranti, kas visu laiku lamājas. Bah..
Filed under: īsta lieta
nu, moins, Tev starp paziņām ir Šleproks – nelaimes putns
:D:D