every day matters

Mans blogs ir noslēpumains tā pat kā es pati.

Atzīšos godīgi.. Rakstīt tā ir viena no lietām, kas tuvinās zobu sāpēm.

Lai nu kā, ir jau pagājis diezgan liels laiks, lai izveidotu atskaites punktu.

1. Mācības.

25.novembrī nodevu savu pirmo rakstu darbu – briefing paper, kas īstenībā ir tikai sākuma darbs šī rudens semestra priekšmetā – Mapping the field. Tēmas izvēle: Culture and Disability: disabled people’s access to arts. Tēma smaga, un pēc diezgan lielām pārdomām, kuru no politikas aspektiem kultūrā izvēlēties, izvēlējos šo. Bet ne jau tāpēc, ka mani tas pārāk intresētu, bet tai pašā laikā, veicot izpēti, atskārtu, ka intersē gan. Jo tas ir ļoti mūzdienīgi.

Jebkurā gadījumā, grūtības sagādāja tieši rakstīšana, jo ja angļu valodu es zinu, lai normāli komunicētu, tad rakstīt ir pavisam kas cits. Pirmkārt, mani garie teikumi (kā to daru, rakstot latviešu valodā), šeit galīgi neder. Otrkārt, ja lieto šis, tas, tie pēc katra teikuma, beigās lasītājs var pazaudēt domu, ar ko tieši es domāju rakstot “tas”, līdz ar to doma ir jāatkārto savādākiem vārdiem.

Labi, ka man ir draudzene – Djali (Džali), kas ir no Čehijas, bet studē angļu lingvistiku šeit un arī pasniedz angļu valodu. Viņa man arī darbu laboja un atbrīvoja no kļūdā, gan gramatikas, gan stila utt.

Jo vairāk šeit esmu, jo vairāk sāku iebraukt mācību dzīvē. No sākuma, pierast mācīties bija grūti, jo pēc 2 gadu smadzeņu atvaļinājuma tas nav viegli. Bibliotēka tagad ir manas otrās mājas. Un turp dodos, ja ir jāmācās. Pirmkārt tāpēc, ka mājās es nevaru saņemties, otrkārt, mans rakstāmgalds ir tik šaurs, ka uz tā ietilpinās tikai mans dators un esmu apkrauta ar grāmatām un papīriem.

Runājot par grāmatām, mēģinu lasīt, bet tā kā man paralēli ir citi uzdevumi, publikāciju lasītšana, rakstīšana un sagatavošanās lekcijām, grāmatas šeit stāv un es tās tikai pagarinu…

Otrs priekšmets šajā rudens semestrī ir Ecolology and Cultural production. Nav nekāda sakara šeit ar ekoloģiju tiešā nozīmē.. Tēmas, kuras apskatām, ir kultūra reģenerācijā, kultūra izglītībā, kultūra veselības aprūpē utt. Visas nozares, kas ir saistītas ar kultūru un kultūras industriju. Pasniedzēja ir Phyllida Shaw, kas pie mums brauc uz lekcijām no Newcastle (no Ziemeļanglijas). Šajā priekšmetā mums ir jātaisa grupu prezentācija un tēma, ko mēs izvēlējāmie ir kultūra un reģenerācija, par piemēru ņemot Liverpool 20 gadu “pārtaisīšanas” pieredzi. Grupā esam, es, Cristina no Madrides, Camilla no Florences un Pawel no Varšavas.

Šajā priekšmetā rakstīšu arī kursa darbu un tēma ir gara: What can a new cultural venue contribute to the social regeneration of the sea side towns: Experience in Bexhill on Sea and Scarborough. Īsumā, vai kultūras projekti piejūras pilsētā ir ar domu, lai veicinātu pilsonisko sabiedrību…kautā tā..

2. Dzīve Brighton

Lai arī šeit pavadīti ir tikai knapi 2 mēneši, varu teikt, ka šī ir viena no pisētām, kur jūtos patiešām labi. Protams, faktors, ka rokas stiepiena attālumā ir jūra ar pludmali, šo pilsētu padara daudz burvīgāku nekā iespējams citas UK pilsētas bez jūras. Tagad laiks nav diezko labs, bet no sākuma pat gāju skriet pa promenādi, jo šeit tā ir plata, asfaltēta.

Brighton nekad nav mierīgi, šeit vienmēr kaut kas notiek, vai ir pirmdiena vai svētdiena. Varbūt tāpēc, ka šeit ir divas universitātes un studentu skaits ir apmēram 20 tūkstoši. Mans “campus” ir jau kā viena maza pilsēta, kādas 20 min paiet lai šķērsotu universitātes teritoriju…

Viena lieta, kas man ārkārtīgi traucē šeit ir…. paklāji. Esmu atskartusi to, ka mana alerģija (kas parādījās jau Latvijā) šeit ir uzliesmojusi.. No sākuma domāju, ka tas ir vēl no saaukstēšanās… bet tagad sapriotu, ka tas ir no putekļiem un šiem paklājiem, kas ir visur: mājās, skolā, vilcienos, veikalos un pat bāros… Brīnums, ka uz ielām vēl tos neklāj.. Nezinu, ko lai dara šai sakarā, jo īpaši darīt jau nav ko…

Varbūt nākas meklēt jaunu dzīvokli ar koka grīdām, kas man liekas ir diezgan neiespējami….