Laikam bloga rakstīšana tomēr nebija mana lieta tajos gados, kad biiju Braitonā (hmm.. tajos gados..). Nevaru ar šo lepoties…
Bet nu tomēr, esmu ieguvusi maģistra grādu Arts and Cultural management un esmu pilnībā laimīga un apmierināta.
Atgriešanās no Anglijas gan bija sāpīga, jo biju domājusi vēl pēc studijām kādu laiku tur pavadīt, papraktizēties. Taču, nosūtot vairākus CV n-tajām arts organization utt nesaņēmu Nevienu reply. Krīze bija skārusi arī Lielbritāniju, un es redzēju kā man apkārtesošie angļi zaudē darbu vai arī to nevar ilgstoši atrast. Piemēram mana dzīvokļa biedrene, saimniece, Vivienne bija dokumentālo filmu režisore un viņai darbas jau nebija kādus 6 mēnešus (es laikam nomaksāju mājas komunālos..; vismaz kāda kapeika).
Tā nu es 2009. gada septembrī atbraucu atpakaļ ar salaustu …. (lasīt, tukšu) maku. Welcome to reality again. Arī es nevarēju atrast darbu kādu laiku… hmm… 7 mēnešus!!! Protams, neizmēģināju laimi kļūt par viesmīli vai kā tml, ja jau nebūtu ko ēst, tad jau gan par tādu kļūtu. Pēc maģistra dziļš iekritiens atpakaļ!
Ko es daru tagad? Es vairs neesmu bezdarbniece, bet manu situāciju nevarētu nosaukt par awesome!
Man ir doma, par jauna bloga rakstīšanu, tikai vēl nevaru izdomāt tam nosaukumu!
es un Cristina lecam universitātes laukumā pie bibliotēkas
Filed under: prāta domas
